Šī diena vēsturē. Sartrs atsakās no Nobela prēmijas literatūrā

Vēsturisks notikums: Sartra atteikšanās no Nobela prēmijas

1964. gada 22. oktobrī Zviedrijas Karaliskā akadēmija paziņoja par Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanu Žanam Polam Sartram. Šis bija brīdis, kas vēsturē paliks atmiņā ne tikai kā apbalvojums vienam no izcilākajiem franču rakstniekiem un domātājiem, bet arī kā simbolisks solis pret institucionālo godalgu piešķiršanu mākslai.

Motīvi aiz atteikšanās

Sartrs, kurš bija pazīstams ar savu eksistenciālistisko filozofiju un spēcīgo uzskatu par individuālo brīvību, nevilcinoties paziņoja par savu atteikšanos no šīs prestižās balvas. Viņš uzsvēra, ka "rakstnieks nedrīkst ļaut sevi pārvērst par institūciju", šādi iezīmējot savu nostāju pret organizētām struktūrām, kas varētu ierobežot radošo brīvību un neatkarību.

Unikāla vēsture

Sartra lēmums atteikties no Nobela prēmijas literatūrā nebija pirmais šāda veida precedents. Pirms viņa 1964. gadā to bija izdarījis krievu rakstnieks Boriss Pasternaks, tomēr viņa motīvi bija pavisam citādāki. Pasternaks atteicās no prēmijas, jo uzskatīja, ka tās piešķiršana apdraudētu viņa drošību un brīvību Padomju Savienībā.

Legāts un ietekme

Sartra atteikšanās no Nobela prēmijas ir palikusi nozīmīgs punkts literatūras un filozofijas vēsturē. Šī darbība ne tikai uzsvēra autora apņēmību palikt neatkarīgam un skaidri vienoties par savu nostāju, bet arī mudināja citus māksliniekus pārdomāt savas attiecības ar institūcijām un apbalvojumiem, kas mēdz novest pie mākslinieciskās brīvības ierobežošanas. Šodien, skatoties atpakaļ uz šo notikumu, mēs redzam Sartra lēmumu kā drosmīgu un simbolisku soli, kas joprojām iedvesmo radošus prātus visā pasaulē.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit