Vai Eiropa palaidusi garām iespēju sagatavoties karam ar Krieviju?

Konflikta fons

Ir skaidrs, ka attiecības starp Rietumiem un Krieviju pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājušās. Ar katru notikumu, kas saistīts ar Ukrainu, Baltijas valstīm vai pat Krimas aneksiju, pieaug spriedze un nedrošības sajūta Eiropā. Šajā kontekstā jautājums par Eiropas spēju reaģēt uz potenciālu militāru konflikta eskalāciju kļūst arvien aktuālāks.

ASV politiskā aina un tās sekas

Neatkarīgi no tā, kurš iegūs uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās — Donalds Tramps vai Kamala Harisa — ir skaidrs, ka tas drīzāk būs zaudējums Eiropas drošībai. Analītiķi uzsver, ka joprojām pastāv aizdomas par ASV apņēmību sniegt palīdzību savai Eiropas sabiedrotajiem militāru konfliktu gadījumos. Šādas bažas ir pamatotas, ņemot vērā Trampa pagātnes izteikumus par NATO un Rietumu sabiedrību.

Eiropas valstu sagatavotība

Daudzas Eiropas valstis, sevišķi tās, kas robežojas ar Krieviju, kā Lietuva, Igaunija un Latvija, ir veikušas būtiskus pasākumus, lai nostiprinātu savu militāro kapacitāti. Tomēr, ņemot vērā iespējamo ASV atbalsta trūkumu, Eiropa ir spiesta paļauties uz sevi. Ir pienācis laiks, kad Eiropai jāizvērtē savas aizsardzības stratēģijas un jāsāk veidot efektīvāku militāro sakaru sistēmu starp valstīm.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Eiropa var ciest no militārā apdraudējuma, ja tā nepietiekami sagatavojas iespējamam konfliktam ar Krieviju. Raugoties uz nākotni, Eiropas valstīm būtu jāinvestē ne tikai militārajā jomā, bet arī diplomātiskajos procesos, lai mazinātu potenciālo konfliktu risku. Saskaņojot rīcību un veidojot spēcīgāku Eiropas aizsardzības politiku, ir iespējams panākt drošāku un stabilāku reģionu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz JAUNS.LV portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit