Kā skrienot nenodarīt sev pāri? Saruna ar treneri Anitu Siliņu

Laiks doties skriet

Pavasara trakumā, kad dārza puķes sāk ziedēt un saules stari silti pārsteidz, daudzi no mums sajūt spēcīgu vēlmi doties skriet. Taču, kā uzsver pieredzējusi garo distanču skrējēja un trenere Anita Siliņa, pirms to darām, ir svarīgi padomāt par ilgtermiņa veselību un izpratni par skriešanu.

Pakāpeniskas izmaiņas

Anita Siliņa uzsver, ka skriešana ir jāsāk pakāpeniski. Tas nozīmē, ka jebkuram skrējējam, neatkarīgi no pieredzes līmeņa, jāievēro sava ķermeņa signāli un jāizveido individuāls treniņu plāns. "Ja jūs pirms tam neesat skriejuši, nevajadzētu sākt ar garām distancēm; labāk ir uzsākt ar īsām, vieglām skrējiena fāzēm un palielināt distanci pakāpeniski," skaidro Siliņa.

Veselības saglabāšana

Veselība ir vissvarīgākā, un skriešana pati par sevi var būt ļoti labvēlīga, ja to dara pareizi. "Mēs nedrīkstam aizmirst, ka skriešana ir intensīva fiziskā aktivitāte, kas var radīt slodzi locītavām un muskuļiem. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību pareizai tehnikai un apmēram," uzsver trenere.

Informācijas vākšana un mācīšanās

Pirms sākt skriet, Anita Siliņa iesaka vākot informāciju un mācīties no citiem skrējējiem un treneriem. "Vislabāk ir apmeklēt grupu nodarbības vai konsultēties ar speciālistiem, kuru pieredze palīdzēs jums izvairīties no ierastām kļūdām un maksimāli efektīvi izmantot skriešanu jūsu labā,” stāsta Siliņa, piebilstot, ka skriešanā nav tikai fiziskais, bet arī psiholoģiskais aspekts.

Nobeiguma domas

Skriešana var būt patīkama un veselīga aktivitāte, ja to veic ar atbildību. Pakāpeniskas izmaiņas, pareiza tehnika un zināšanu vākšana ir galvenie elementi, kas nodrošinās, ka skriešana nenodarīs pāri ķermenim. “Galvenais ir sākt lēnām un plānot savu ceļu uz veselīgu skriešanas praksi,” noslēdz Anita Siliņa.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit