"Dzīvojam kā "ģerevņā…"!" Streičs atklāj, kāpēc uzskata, ka latvieši kļuvuši par mazizglītotu tautu

Streiča kritika par latviešu valodas stāvokli

Latvijas kultūras dzīvē iemīļotais režisors un mākslinieks Jānis Streičs nesen izteica nopietnu kritiku par latviešu valodas stāvokli un izglītības sistēmu. Viņš apgalvo, ka latvieši ir kļuvuši par mazizglītotu tautu, kas ietekmē sabiedrības vispārējo intelektuālo līmeni. Viņa vārdi "dzīvojam kā ģerevņā..." atspoguļo dziļas bažas par mūsu nācijas kultūras un valodas mantojuma saglabāšanu.

Vēstule politiķiem

Streičs atklāja, ka ir nosūtījis vēstuli Saeimas deputātam Armandam Smiltēnam, kurā lūdz ieviest valodas konsultantu, kurš pierakstītu katra deputāta valodas kļūdas. "Latviešu valoda deputātiem ir briesmīga!" viņš norāda, uzsverot, ka politiķiem vajadzētu būt paraugiem sabiedrībai. Streičs izsaka viedokli, ka valoda ir pamats mūsu identitātei un tās kvalitāte ir ļoti nozīmīga.

Valodas centrs un tā loma

Turpinot diskusiju, Streičs kritizē Valodas centru, norādot, ka "viņi vārās savā sulā". Viņš aicina šo institūciju aktīvāk iesaistīt sabiedrību un nodrošināt, ka latviešu valoda tiek uzturēta augstā līmenī, nevis atstāta novārtā. Atļauties brīvu valodas lietojumu sabiedriskajā telpā, bez pietiekamas uzraudzības, ir riskanti un apdraud nākotnes paaudžu izglītību.

Kopīga atbildība

Streiča izteikumi liek aizdomāties par kopējo atbildību par valodas un kultūras saglabāšanu. Viņa viedoklis ir skaidrs – latvieši ir aicināti apzināties savas valodas spēku un nozīmi. "Ja mēs neuzlabosim valodas lietojumu, mēs riskējam zaudēt savu kultūru un identitāti," uzsver Streičs. Sabiedrībai ir jārīkojas tagad, lai nākotnes paaudzes varētu lepoties ar savām saknēm un valodu.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit