«Vīrs var palikt uz ielas» – Rīgas sociālo dzīvokļu īres tiesības mantot nevar, ja pakalpojums piešķirts tikai vienam no ģimenes

Jau gadiem gaidīts sociālais dzīvoklis

Astrīde Ausma Draviniece vairākus gadus ir gaidījusi, lai varētu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli. Šis process ir bijis garš un sarežģīts, taču, pēdējā laikā, šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks, kad viņa varēs pārēt uz jauno dzīvesvietu.

Problēmas ar īres līgumu

Tomēr, kad Astrīde saņēma jaunā īres līguma eksemplāru, viņai nācās saskarties ar negaidītām grūtībām. Viņas vīrs līgumā vairs netika norādīts kā ģimenes loceklis, bet gan kā "cita persona". Tas nozīmē, ka viņš, sievas nāves gadījumā, nevarēs palikt dzīvoklī, kas, viņasprāt, ir nesamērīgi un negodīgi.

Juridiskā situācija un implications for families

Šāda pieeja pret sociālā dzīvojamā fonda īres tiesībām rada neskaidrību un satraukumu daudzām ģimenēm. Ja pakalpojums ir piešķirts tikai vienam no ģimenes locekļiem, tas faktiski liedz citiem mantot tiesības uz dzīvokli. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem ir jādzīvo kopā, var palikt bez jumta virs galvas, kad viņu partneris nav vairs dzīvs.

Kā rīkoties tālāk?

Astrīde ir nolēmusi meklēt risinājumus un konsultēties ar juristiem par savām iespējām. Viņa ir apņēmības pilna cīnīties par savām tiesībām un par taisnīgumu attiecībā uz situāciju, kas skar ne tikai viņu, bet arī daudzus citus cilvēkus Rīgā un visā Latvijā. Svarīgs ir dialogs starp pašvaldību un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka sociālie dzīvokļi netiek izmantoti kā instrumenti, kas varētu radīt papildu sociālās problēmas.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit