Briest nemieri – zaļā gaisma litija raktuvēm Serbijā. "Tas ir psiholoģiskais karš – viņi speciāli rada mums depresīvu noskaņu"Ekonomika
Foto un virsraksts: LA
  • 2024. gada 26. jūlijs 15:43
  • LA
  • 8

Briest nemieri – zaļā gaisma litija raktuvēm Serbijā. "Tas ir psiholoģiskais karš – viņi speciāli rada mums depresīvu noskaņu"

Situācija Džadaras ielejā: Zaļā gaisma litija raktuvēm

Litija raktuves Serbijas Džadaras ielejā ir bijušas dīkstāvē jau divus gadus. Taču tagad plāni par to atdzīvināšanu ir atgriezušies, un, kā liecina jaunākās ziņas, Vācija ir izrādījusi lielu interesi par šo pašreiz pasaulē kritiski svarīgo izejvielu ieguvi. Litijs, kas tiek izmantots elektrisko automobiļu akumulatoros un citās modernās tehnoloģijās, ir kļuvis par stratēģisku resursu, un tā ieguve šķiet neizbēgama.

Serbu aktīvisti protestē

Tomēr šie jaunie plāni ir izpelnījušies niknu opozīciju no serbu aktīvistiem, kuri ir šokēti par iespēju sākt litija ieguves procesus. Daudzi no viņiem uzskata, ka tie apdraud ne tikai vidi, bet arī vietējo iedzīvotāju dzīvotni. Darbības, kas paredzētas raktuvju atjaunošanai, liek cilvēkiem sajust bailes par savu nākotni, un daudzi no viņiem ir gatavi iziet ielās, lai paustu savu neapmierinātību.

Psiholoģiskais karš un depresīvā noskaņa

“Šis ir psiholoģiskais karš – viņi speciāli rada mums depresīvu noskaņu,” izdevumam atklāja viens no aktīvistiem. Viņš uzsvēra, ka neizpratne par to, kas notiks nākotnē, un neskaidrība par raktuves ietekmi uz vietējo vidi veicina iedzīvotāju trauksmi. Protestētāji uzskata, ka pieņemamie lēmumi pieņemti bez pietiekamas sabiedrības iesaistes un ka iedzīvotāju viedokļi netiek ņemti vērā.

Turpmākie soļi un sabiedrības viedoklis

Protesti pret litija raktuvju atjaunošanu jau ir sākušies, un tas var novest pie plašākiem sociāliem nemieriem. Serbijas valdība saskaras ar grūtu uzdevumu – jāatrod līdzsvars starp ekonomiskām interesēm un vides un sabiedrības vajadzībām. Džadaras ielejas nākotne ir apšaubāma, un drīzumā redzēsim, vai valdība spēs atrisināt šo sarežģīto situāciju, vai nu herojiski cīnoties ar protestiem, vai nu izstrādājot alternatīvas stratēģijas, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit

Citas ziņas