Likvidēt vai nelikvidēt mazās skolas? Kalvāns un Rancāne domā atšķirīgi

Viedokļu atšķirības par mazajām skolām

Diskusijas par mazajiem skolu tīkliem Latvijā šobrīd ir ļoti aktuālas. Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, dalās ar optimistisku skatījumu par skolu nākotni. Savukārt, kolēģe no novadu izglītības iestādēm, Gita Rancāne, pauž pretēju viedokli, uzsverot, ka mazās skolas sastopas ar nopietniem izaicinājumiem, kas var apdraudēt to pastāvēšanu.

Jauninājumi un izglītības kvalitāte

Kalvāns atzīmē, ka jaunajā mācību gadā viņa vadītajā skolā viss ir uzlabojies. "Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga," piebilst direktors. Viņš stāsta par ieviešamiem jauninājumiem, kas ietver, piemēram, sarežģītāku stundu sarakstu un jaunas valodu grupas, tostarp vācu un spāņu valodu. Šie pasākumi liecina par centieniem uzlabot izglītības kvalitāti.

Rancānes bažas par nākotni

Savukārt Rancāne norāda, ka tas, ka mazās skolas nespēj piesaistīt pietiekami daudz skolēnu, rada bažas par to nākotni. "Ja skola nespēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pieejamu speciālistu klātbūtni, tad no tās nākotnes vairs daudz neatliks," viņa saka. Rancāne uzskata, ka ir nepieciešams stabilizēt un attīstīt lielākas mācību iestādes, kas var piedāvāt plašāku piedāvājumu un resursus.

Kāpēc ir svarīgi dzirdēt abas puses?

Šī diskusija ir būtiska, jo tā atklāj divus ļoti atšķirīgus redzējumus par to, kā attīstīties izglītības sistēmai Latvijā. Kalvāns uzsver jauninājumu nozīmi un pedagogs sastāvdaļu, bet Rancāne piesaista uzmanību kritiskajām problēmām, kas var radīt nevienlīdzību izglītības jomā. Tikai apzinoties gan pozitīvās, gan negatīvās puses, varēsim kopīgi veidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu izglītības sistēmu mūsu valstī.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit