Mūsu iemācītā bezpalīdzība – totalitārā režīma sekas. Saruna ar filozofu Ventu Sīli

```html

Bezaltruna par brīvību un atbildību

Mūsdienu sabiedrībā ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā mēs uztveram brīvību un atbildību. Filozofs Vents Sīlis, runājot Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", norāda, ka “brīvība, kas netiek pirkta ar ikdienas piepūli, nav īsta brīvība.” Tas nozīmē, ka pilsoņiem ir jākontrolē sava rīcība un jāprasa atbildība no tiem, kurus viņi ievēlējuši valdībā.

Iemācītā bezpalīdzība un tās sekas

Sīlis uzsver, ka Latvijas sabiedrības inertums un apātija ir “iemācītās bezpalīdzības” rezultāts, kas var būt saistīts ar totalitārajiem režīmiem. Šī bezdarbība ir bīstama, jo tā rada situāciju, kurā cilvēki paši deleģē atbildību citiem, kaut arī nav gatavi pieprasīt no viņiem rīcību. “Es deleģēju kādu, kurš ir bezatbildīgs manā vietā,” viņš saka, apgalvojot, ka bezatbildība tiek uzdota par demokrātiju.

Piemineklis mūsu inertumam

Dziļi simbolisks ir Sīļa ieteikums par pieminekli, kas atspoguļo sabiedrības gaidīšanu un pasivitāti politiskajos procesos. Viņš zīmē ainu par cilvēku staciju, kurā nekas nenotiek – “stāv cilvēks stacijā un gaida, uz tablo nav nekādu uzrakstu, pulkstenim ir nolūzušas abas ciparnīcas.” Šāda aina var kalpot kā spogulis, kas atspoguļo mūsu sabiedrības stāvokli un mudina domāt par to, kā mēs paši varam būt aktīvi sociālā un politiskā cīņā.

Noslēguma domas

Sarunā ar Ventu Sīli uzskatāmi parādās nepieciešamība katram pilsonim apzināties savu lom un pienākumu brīvības saglabāšanā. Mēs nevaram ļauties apātijai vai gaidīt, ka kāds cits atrisinās problēmas mūsu vietā. Brīvība ir ikdienas darbs, un pareizās atbildības pieprasīšana ir pirmais solis ceļā uz tās saglabāšanu. ```

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit