Plānots palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu

Jaunie priekšlikumi no Finanšu ministrijas

Saskaņā ar nesen iesniegtajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā, Finanšu ministrija plāno palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 1% no IKP. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai sniegtu lielāku elastību valsts budžeta plānošanā, īpaši pēc pandēmijas radītajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Deficīta palielināšanas iemesli

Paredzētais deficīta pieaugums tiek pamats ar nepieciešamību stimulēt ekonomiku, kas joprojām atkopjas no Covid-19 krīzes. Finansējums, kas radīsies no lielāka struktūrālā deficīta, ir paredzēts investēšanai infrastruktūrā, ilgtspējīgas attīstības projektos un sociālās nodrošināšanas programmās, kas palielinās labklājību un veicinās vietējo uzņēmējdarbību.

Reakcija no ekonomikas ekspertiem

Eksperti atzinīgi novērtē plānoto grozījumu ieceri, uzsverot, ka tas varētu būt pozitīvs solis valsts izaugsmes veicināšanai. Tomēr viņi brīdina par pārvaldības riskiem un aicina valdību nodrošināt, lai palielinātais deficīts tiktu ieguldīts produktīvos projektos, nevis izmantots ikdienas izdevumu segšanai. Ekonomiskie analītiķi uzskata, ka svarīgi būs arī nodrošināt atbilstošu uzraudzību, lai novērstu iespējamus abus riskus un nevajadzīgu parādu pieaugumu.

Paredzētās sekas uz valsts budžetu

Ja grozījumi tiks apstiprināti, valsts budžets gūs lielāku rīcības brīvību, tomēr tas var radīt izaicinājumus fiskālās disciplīnas uzturēšanā ilgtermiņā. Ekonomikas ministrija uzsver, ka šādas izmaiņas jāprecizē ar skaidru attiecīgu mērķu un rīcības plānu izstrādi, lai deficīta palielināšana nekļūtu par normu, bet kalpotu par instrumentu ekonomikas attīstībai.

Noslēgumā

Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā noteikti izraisīs plašas diskusijas gan politiķu, gan sabiedrības vidū. Risinājumi, ko piedāvā Finanšu ministrija, var palīdzēt Latvijas ekonomikai atgūties, taču to īstenošanā būs nepieciešama uzmanība un rūpīga plānošana, lai nodrošinātu ilgstošu labklājību un stabilitāti valsts budžetā.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz Delfi portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit